trešdiena, 2014. gada 29. oktobris

...Viss labi. Ja vēl nav, tad būs.

Ne velti mēdz teikt, ka trešdienas ir mazās piektdienas. Man tiešām šodien ļoti piektdienīga sajūta. Nezinu pat, kāpēc, jo diena kopumā nebija no tām labākajām, un vispār dzīvē pašlaik tāds posms, ka pilnīgi noteikti varētu iet labāk... un tomēr spēcīgāka par minētajām nepatīkamībām ir sajūta, ka, jā,

VISS. BŪS. LABI.

Negadās bieži tā, tāpēc izlēmu, ka vajag pierakstīt. Patiesībā biežāk ir tieši otrādi — viss it kā kārtībā, bet tik un tā neatstāj sajūta, ka kaut kā pietrūkst, kaut kas nav līdz galam izdarīts, kaut kas nokavēts, kaut kas nav kā vajag.
Varbūt tas ir tāpēc, ka beidzot manā dzīvē ir iestājusies lielāka vai mazāka skaidrība. Ir PLĀNS. Nē, nē, nedrīkst to saukt par plānu, citādi izgāzīsies. Ok, paliekam pie skaidrības. Un šodien dabūju zināt par vēl vienu daudzsološu un interesantu iespēju, kuru būtu grēks neizmantot. Dienās, vēl ne, vēl šis tas jāiemācās.

Man šodien mazā piektdiena tātad. Uzvārīju dzērveņu ķīseli. Ieritinājos siltā segā ar foršu žurnālu vienā, vīna glāzi (jā, es pat nopirku sev vīnu — vienkārši tāpat, jo sagribējās) otrā rokā. Un čiloju, un viss tik labi. Un būs vēl labāk — to es vienkārši zinu.

Bilde

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru