ceturtdiena, 2012. gada 12. jūlijs

Ikdienības pazīmes

Man beidzot ir ilggaidītais atvaļinājums. Esmu mājās, cik ārkārtīgi neparasti, un stāsts šoreiz ir tieši par būšanu mājās, par to, kas liecina, ka tu esi mājās un nekur citur, jo nekur citur ar tevi nenotiek tādas lietas kā te (tur).
Situācija un apstākļi - es gultiņā uz punča, ķepiņas aizstiepušās līdz kompim, pirksteļi cītīgi drukā. Pa labi no manis ir galds, uz galda glāze (tumšzila stikla, ar cilni Coca-Cola, viena no tām, kuras deva maķīts kopā ar lielo komplektu), tajā salmiņš un blakus tiem limonādes pudele, Gutta aveņu-upeņu, baigi saldā un nedaudz sintētiska, bet garšīga. Pa kreisi no viņiem bibliotēkas grāmatiņa, Villija Sērensena Ragnaroks, ļoti iepatikās, es tagad meklēšu Vikipēdijā visu par skandināvu mitoloģiju.

Grīda klāta baltiem putekļiem, man vakar dzīvoklī nomainīja logus, bet es vēl līdz galam visu neizmazgāju. Noputēja visi priekšmeti, kas vien dzīvoklī bija, diski, kompji, grāmatas, sveces, tumbiņas, ūdenspīpe, šujmašīna, viss viss. Man tieši šodien brīvs, nākamā braukšanas nodarbība būs tikai rīt, es ķeršos pie tīrīšanas.

Tikko izmazgājās drēbes, man mājās ir sanitārais mezgls, vanna, izlietne, tualetes pods un veļasmašīna vienā telpā, es brīžiem domāju, kā gan viņi tur sadzīvo un nesaplēšas. Gāju skatīties drēbes un sapiktojos, uz veļasmašīnas man vienmēr novietots tualetes papīra rullis, un katru reizi pēc veļas mazgāšanas viņš ir iztinies līdz pusei uz grīdas. Tad jāsēž uz poda un jātin viņš atpakaļ, tas ir apnicīgi, bet es vienalga katru reizi aizmirstu pirms veļasmašīnas ieslēgšanas noņemt to rulli un nolikt uz plauktiņa.

Vispār, pietiek luni dzīt, jāiet jāizvelk no skapja drēbju karināmais žāvējamais, jāizkarina drēbes vismaz. Pēc tam jāsaķemmējas, man pretī gultai plaukta iekšienē ir spogulis, kurā es redzu sevi, izspūrušu un vēl bišķītiņ aizpapmpušu no ilgā miedziņa, un tad kaut kas jāuzēd, tējas siers uz saldskābmaizes, piemēram. Un tad - jāizmēra manas dzīvojamās istabas dimensijas, remonts turpināsies, līmēsim jaunas tapetes, kaut kādas šitādas, kā tajā bildē.

Un, jā, vispār. Man ļoti, ļoti patīk būt mājās.

Es neesmu bildes autore

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru