Es gribētu būt šo vārdu autore

Jau kādu laiciņu man krājas citāti no grāmatām, ko esmu lasījusi. Ik pa laikam tiem uzduros un tur, kur tie atradušies līdz šim, mana epasta melnrakstos, tie sākuši man nedaudz traucēt. Atbrīvošos no viņiem te.

Oskars Vailds - Doriana Greja ģīmetne

Jūs pazudināt manu dzīvi ar savu atsacīšanos, jūs pazudināt mani kā mākslinieku. Neviens savu ideālu nesastop divreiz. Un nav daudzi, kas to sastop kaut reizi.

Kurts Vonnegūts - Čempionu brokastis

Trauts stāvēja kā pārakmeņojies Četrdesmit otrajā ielā. Es viņam biju dāvājis mūžu, kas nebija dzīvošanas vērts, taču vienlaikus apveltījis ar dzelžainu dzīvotgribu. Uz Zemes šāds savienojums bija ļoti bieži sastopams. 

"Es pats arī nezinu, jo neesmu vēl noskaidrojis, vai dzīve ir nopietni ņemama vai nav." teica Trauts. "Es zinu, ka tā ir bīstama un spēj nodarīt sāpes. Taču tas jau vēl nenozīmē, ka tā būtu jāņem nopietni." 

Tāpat kā pārējie kokteiļu bāra viesi, Karabekjans piesūcināja smadzenes ar alkoholu. Alkoholu brūvēja sīkbūtnes, ko dēvēja par raugu. Tās ēda cukuru un izkārnīja spirtu. Tās gāja bojā, piegānījušas pašas savu vidi.

Jānis Rokpelnis - Virtuālais Fausts

Un tomēr - Dievs ir tāds objekts (vai subjekts), kura eksistence ir atkarīga nevis no zināšanas, bet ticības. Ticu Dievam - viņš ir, neticu - nav. Vai tad krēsla esamība, kurā es patlaban sēžu, ir atkarīga no manas ticības vai neticības tam? Tas ir, un cauri. Rembranta oriģināls nav pakarināts virs mana paplukušā dīvāna - skaidra bilde. Labi, Dievu tu neesi redzējis miesīgām acīm. Bet tu neesi redzējis arī, teiksim, turku kūrvietu Antāliju ar tās dāmām jutekliski tīkamiem vīriešiem. Vai tāpēc tās nav? Vēl dīvaināk - saka: "Kāpēc Dievs pieļauj, ka mirst mazi bērni? Nē, man tāda Dieva nevajag!" Proti, man Dievs nepatīk, tātad viņa - būtībā - nav. Man nepatīk zemestrīce, bet vai es apgalvošu, ka tāpēc tās nav?

Ginters Grass - Brīnumkaste

"Tā ir mīlestība, manu mazo Tadel. Tā dara, ko grib. Pret to nav zāļu. Tā nāk un iet. Un sāp, kad ir aizgājusi. Taču dažreiz tā paliek līdz nāvei."

Haruki Murakami - Skarbā brīnumzeme un Pasaules gals

Ko gan es tādu būtu zaudējis? Es pakasīju galvu un sāku domāt. Zaudējumu, protams, bija pietiekami daudz. Ja izveidotu sīku sarakstu, sanāktu bieza burtnīca. No šā tā biju viegli šķīries, taču pēc tam nožēlojis. Ar kaut ko citu viss bija noticis citādi. Es nemitīgi zaudēju dažādas lietas, cilvēkus, jūtas, atmiņas. Tēlaini izsakoties, mana dzīve jau sen bija kā mētelis ar bezcerīgi caurām kabatām. Ņem, kādu adatu un diegu gribi - aizlāpīt vienalga nevar. Tad nu sēdi un domā, kā ar to tikt galā, bet kāds noteikti iebāž galvu tavā logā un nokliedzas: "Tava dzīve ir galīga nulle!" Un tev pat nav nekas iebilstams.

Bernhards Šlinks - Pārnākšana

Neatbildēta mīlestība neliekas mierā, līdz var liegt sevi mīlestībai, kas agrāk pati ir liegusi sevi tai. Tādējādi tā panāk savu taisnību, vai arī nekādu taisnību tā nav pelnījusi.