Pēkšņi, tā - tinkš! - sapratu, ka nenormāli stipri gaidu laiku, kad ziedēs ceriņi. Tā sajūta, kad zied ceriņi, kad ir vispatīkamāk silti, kā nav nekādā citā laikā visā gadā, kad gaiss smaržo, kad vakari ir gari, priecīgi un gaiši. Pilnīgi līdz sāpēm sailgojos pēc šī laika, pēc viegluma, kas tam piemīt, pēc smaržas, pēc svaiguma. Dievinu.
Un vēl - es zinu, ka šogad šis laiks būs laimīgākais, kāds tas man jebkad, jebkad ir bijis, jo tas ir tik ārprātīgi skaists, un es esmu tik neticami laimīga. Un pirmo reizi dzīvē man nav bail to teikt skaļi - jo kāds noskaudīs, jo kaut kas slikts notiks. Nē! Viss ir lieliski, un būs vēl labāk :)
Bilde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru