Māksla.

Pirms kādām dienām Delfos pamanīju šādu rakstu. Šodien kopā ar mīļumu skatījāmies cauri un šausminājāmies par vienu no rakstā minētajām personām, kuru man gan neceļas pirksti te nodēvēt par mākslinieci, Milly Brown, kuras "māksla" ir krāsas vemšana uz dažādām virsmām, no visparastākā molberta līdz Lady Gaga kleitai. Vispār mūsdienu problēma, manuprāt, ir tā, ka ārkārtīgi daudzi cilvēki sauc sevi par māksliniekiem, rakstniekiem, dziedātājiem pilnīgi nepamatoti un nepelnīti. Un tad cilvēki, kas par mākslu neko daudz nezina, redz tādus diletantus un iedomājas, ka visa mākslas pasaule ir tāda kā šie pamuļķi, kas gozējas priekšplānā, un pieņem, ka viņiem "māksla nav vajadzīga", ka "tas viss ir kaut kāds stulbums" un tādā garā. Runājot par to, kas vispār ir uzskatāms par mākslu - zinu, zinu, plašs jēdziens, bet tomēr - mana definīcija, kas mani līdz šim vēl ne reizi nav pievīlusi, ir vienkārša: māksla ir kaut kas tāds, ko nevar paveikt kurš katrs. Varat mani uzskatīt par aprobežotu, bet jūs man nekad neiestāstīsiet, ka tādi "mākslinieki" kā, piemēram, Aija Zariņa ir uztverami nopietni. Vai liela daļa naivistu, vai popārtistu. Bet tas jau ir nedaudz cits stāsts.

Šodien gribēju padalīties ar kaut ko pozitīvu jomā, kuru es līdz šim nesapratu un nenovērtēju - performanču mākslā. Varbūt man vienkārši bija gadījušies nepareizie piemēri, bet tas, ko man bija gadījies redzēt, bija kaut kas... kā lai labāk raksturo... truls, bezjēdzīgs, neinteresants, absurds, pretīgs pat. Kaut vai tā pati vemjošā Millija Brauna, oh come on. Tad nu šodien mans mīļais, kurš defaultā pieder pie augstākminētajiem mākslas nīdējiem (un (facepalm) lepojas ar to!), parādot kādu video, kas viņam reiz bija iepaticies, man pierādīja, ka šis žanrs tomēr nav tik bezcerīgs, kā man bija šķitis. Te nu ir - Olivier de Sagazan, franču performanču mākslinieks, kura priekšnesumi tiek raksturoti kā "satraucoši", "paralizējoši", "biedējoši" un tamlīdzīgi. Tā kā es uzskatu, ka par mākslu kopumā ir jādomā, nevis jāapspriežas (lasīt, mākslas uztveršana un interpretēšana ir individuāls un personisks process), tad vienkārši ievietoju saiti uz vienu no Olivjē priekšnesumiem. Vērtējiet paši, ceru, ka būšu kādam ierādījusi ko noderīgu. Piezīme - skatieties šo video uz iespējami liela ekrāna iespējami tumšā istabā, he he.

Ja jau iesāku par mākslu - vakar sasmējos. Man ir labs draugs, mākslinieks Artūrs Bērziņš. Nupat viens no viņa darbiem izraisījis mērenu ažiotāžu pasaules mākslas aprindās, kā to vislabāk raksturo pats Artūrs: "Nepietiek ar to, ka šis darbs aizklejoja pa pasauli kā prikolbilde bez autora vārda, tad kāds vēl palaida pīli, ka tas esot kāda vecmeistara gleznojums :D "  Te vēl par to pašu. Jautri  :)

Olivjē de Sagazāns.
Ja šis kādam ir spoileris, piedodiet atvainojiet, man gribējās izskaistināt savu bloga ierakstu :D

Bilde no šejienes.