Pirms kāda brīža redzēta
dokumentālā filma deva iemeslu pārdomām un izraisīja nelielu dzēlīgu vārdu apmaiņu kādā sociālajā portālā - nolēmu šo materiālu iemest arī te, varbūt kādam noder.
Diez vai ir pasaulē kāds augs līdzās kaņepei, kas būtu izpelnījies tāda mēroga diskusijas, kas būtu tik ļoti apspriests, par kuru būtu tik daudz mītu un pretrunīgu uzskatu. Viedoklis par marihuānu ir jebkuram, un, kā likums, parasti tas ir negatīvs, jo praktiski visos laikos vadošo valstu valdības ir izplatījušas pretmarihuānas propagandu, un cilvēki ir pieņēmuši kā pašsaprotamu, ka marihuāna ir "narkotiska viela", tā ir ne vien "kaitīga", bet daži to mēdz saukt pat par "indi", tā "izraisa atkarību", tās ietekmē "iet bojā smadzeņu šūnas" un tamlīdzīgi. Skumji, ka aktīvāko marihuānas legalizācijas pretinieku vidū ir cilvēki, kas, nemaz nerunājot par tās pārbaudīšanu “uz savas ādas”, nav pat painteresējušies, vai tas, ko viņiem iestāsta, maz atbilst patiesībai.
Mīts. Marihuāna izraisa smadzeņu šūnu sabrukšanu.
Patiesībā: ir veikti pētījumi, novērojot un salīdzinot smadzeņu aktivitāti un IQ līmeni cilvēkiem, kuri smēķējuši marihuānu kopš pusaudžu gadiem un tādiem, kas to nav darījuši nekad - pārsteidzoši? - rādītāji ir ārkārtīgi līdzīgi. Protams, eksistē arī “pētījumi”, uz kuru pamata īstenot pretmarihuānas propagandu - piemēram, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu eksperiments ar šimpanzēm, kurš it kā pierādīja, ka marihuānas ietekmē iet bojā smadzeņu šūnas - tikai pirms 6 gadiem tika atklāta eksperimenta patiesā norise - pērtiķiem tika uzliktas speciālas maskas, caur kurām ik dienu to plaušās tika pumpēti dūmi no 30 marihuānas cigaretēm. Pērtiķi, kuri nenosmaka dūmos, tika nogalināti. Ne vien šo pērtiķu smadzenes, bet arī plaušas atmira aptuveni 90 dienu laikā - taču ikvienam saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka ne jau marihuāna bija šo nāvju iemesls.
Mīts. Marihuānas smēķēšana izraisa agresiju.
Patiesībā: viedoklis, ka “marihuāna padara cilvēkus agresīvus”, saglabājies no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Tā kā amerikāņu puritāniskā balto kopiena - atšķirībā no melnādainajiem, spāniskās izcelsmes un citiem “zemāko klašu pārstāvjiem” - sākotnēji nesmēķēja marihuānu, radās uzskats, ka “sātaniskais” melnādaino džezs, “nepiedienīgās” dejas un citas, viņuprāt, novirzes no uzvedības normām izraisa tieši marihuāna.
ASV marihuānas aizlieguma 1937. gadā oficiālais pamatojums bija, ka tā padara cilvēkus agresīvus, bet vēlāk - paradoksāli - izrādījās, ka tās efekts ir tieši pretējs. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tas kalpoja par vienu no iemesliem, lai Amerikas Savienoto valstu valdībai ne prātā nenāktu uzklausīt ievērojamas sabiedrības daļas viedokli marihuānu dekriminalizēt - daudzi cilvēki politiskās situācijas - un neapšaubāmi arī marihuānas - ietekmē kļuva par pacifistiem, un viņu piketi par cilvēktiesībām un protesti pret Vjetnamas karu kļuva aizvien lielāki, pamanāmāki un traucējošāki valdības koloniālajām ambīcijām Vjetnamā.
Realitātē marihuānā esošā aktīvā viela THC, iedarbojoties uz smadzenēs esošajiem receptoriem, izraisa pozitīvu, eiforijai līdzīgu efektu, kam vairumā gadījumu nav nekāda sakara ar agresiju.
Mīts. Marihuāna izraisa atkarību.
Patiesībā: marihuānā līdz šim vēl nav atklātas atkarību izraisošas vielas. Atšķirībā no, piemēram, kafijas, tējas, enerģijas dzērieniem (kofeīns), smēķēšanas (nikotīns) un alkohola, kuri, bez šaubām, nav ne aizliegti, ne raksturojami kā narkotikas. Visām zināmajām narkotiskajām vielām piemīt īpašība, ka to lietotāji izjūt spēcīgu diskomfortu, konkrētās vielas ietekmei sākot pāriet, kā arī nesaņemot kārtējo devu. Marihuānai šī īpašība parastos apstākļos nepiemīt. Ir zināmi neskaitāmi gadījumi, kad cilvēki iet bojā narkotiku un alkohola pārdozēšanas dēļ - savukārt marihuānas pārdozēšana kā tāda nav fiziski iespējama. Mazliet statistikas: katru gadu ASV tiek reģistrēti aptuveni 443 000 nāves gadījumu smēķēšanas un tabakas produktu lietošanas dēļ un aptuveni 49 000 nāvju, ko izraisa pasīvā smēķēšana; pagājušā gada novembrī ievākti dati liecina par 15 990 nāves gadījumiem alkohola izraisītu aknu saslimšanu dēļ, kā arī vēl par 25 692 nāvēm, kas saistītas ar alkohola pārmērīgu lietošanu (turklāt šajos datos neietilpst alkohola izraisītos kautiņos un negadījumos bojā gājušie), turpretī nav zināma neviena pierādīta un ticama liecība par kaut vienu nāves gadījumu, kas būtu tieši marihuānas ķīmisko īpašību izraisīts.
Mīts. Marihuāna ir tā sauktā “gateway drug”.
Patiesībā: pasaulē tiek veikti pētījumi un eksperimenti, kas gan apstiprina, gan noliedz šo mītu, atkarībā no metodēm un, protams, pētījumu pasūtītājiem. Šajā jautājumā ir ņemami vērā sociālie un psiholoģiskie iemesli, kas cilvēku mudina lietot apreibinošas vielas kā tādas - kā zināms, Nīderlandē marihuānas lietošana un izplatīšana nav noziegums; 2004. gadā tika veikts salīdzinošs pētījums starp marihuānas patērētājiem Sanfrancisko un Amsterdamā. Tā kā ASV marihuāna ir nelegāla, cilvēki ir spiesti to iegādāties melnajā tirgū, un dīleris ir ieinteresēts mudināt pircēju pievērsties tādu vielu lietošanai, kas izraisa reālu ķīmisku atkarību (atšķirībā no marihuānas) - savukārt Amsterdamā marihuāna ir samērā brīvi pieejama, tādēļ parasts tās patērētājs ir nošķirts no melnā tirgus ar tā riskiem un bīstamību.
Mīts: Marihuānas lietošana kaitē cilvēka veselībai.
Patiesībā: marihuānai piemīt ārstnieciskas īpašības. Aktīvo vielu, ko satur kaņepes augs, sauc par delta-9-tetrahidrokanabinolu, jeb saīsinājumā THC. Šai vielai piemīt gan psihoaktīvā apreibinošā iedarbība, gan fiziska pretsāpju, kā arī apetīti veicinoša iedarbība. Ārstniecisko marihuānu mēdz izrakstīt vēža slimniekiem, lai palīdzētu tiem pārvarēt fiziskas sāpes, nelabumu un riebumu pret ēdienu. Jauni pētījumi liecina, ka THC spēj palīdzēt depresijas gadījumā, kā arī tā mazina Alcheimera slimības simptomus.
Vēl viens izplatīts uzskats ir, ka marihuānas smēķēšana pasliktina atmiņu - patiesībā marihuānai gan ir ietekme uz smadzeņu darbību, bet tā ir īslaicīga - THC ietekmē tiek palēnināts atmiņas process, un būtībā cilvēks atceras nevis visu, bet tikai daļu no notiekošā, smadzenēs vienkārši tiek saglabāts mazāks informācijas apjoms, taču šī blakne, pretēji izplatītajam viedoklim, pāriet, tiklīdz THC pamet organismu.
Tā kā nopietni, zinātniski un politisku un ekonomisku interešu neietekmēti pētījumi par marihuānas ietekmi uz cilvēka veselību ilgstošā laika periodā ir sākušies tikai aptuveni pēdējo divdesmit gadu laikā, bez šaubām, ir pāragri postulēt, ka marihuānas lietošana ir absolūti droša un nekaitīga, un arī šim pretējo viedokli. Skaidrs ir tas, ka par spīti marihuānas labajām īpašībām (līdztekus jau minētajiem ārstnieciskajiem efektiem no kaņepēm iegūst kvalitatīvu šķiedru, kaņepe ir arī eļļas augs, un kopš seniem laikiem tā ir lietota arī pārtikā - latviešu tradicionālajā virtuvē ir zināms tāds produkts kā kaņepju sviests) ir iemesli, kādēļ tā ir aizliegta un pasludināta par ārkārtīgi kaitīgu. ASV marihuānas legalizēšanu pamatā nepieļauj farmācijas industrija, kuras zaudējumi, ja ikviens varētu pats sev izaudzēt, piemēram, antidepresantu tā vietā, lai pirktu to aptiekā, būtu dramatiski, tādēļ tā visādi cenšas ietekmēt sabiedrības nostāju - arī pasūtot “pareizus” pētījumus un viedokļus. Savukārt Latvijā līdztekus vienkāršai sabiedrības nezināšanai par marihuānas ietekmi uz cilvēka veselību tās dekriminalizāciju tuvākajā nākotnē, par spīti lielas sabiedrības daļas atbalstam (kā to pierāda
šī aptauja portālā ManaBalss), visticamāk, nepieļaus alkohola un cigarešu ražotāji, importētāji un tirgotāji, kuri, kā zināms, spēj savu biznesa interešu labā ietekmēt valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu.
Minētajā sociālajā tīklā izskanēja viedoklis, ka marihuāna ne tikai nesamazinās alkoholiķu un smēķētāju skaitu, bet pavairos tos, kuriem piemīt kāds kaitīgs ieradums - atļaujos oponēt, un manā labā runā fakti:
skatīt rakstu.
Savukārt par to, cik ārkārtīgi absurdas situācijas var rasties mūsu valsts likumdošanas dēļ,
var redzēt te. Saskāros arī ar pārsteidzošu narkotisko vielu glorifikāciju - komentāros izskanēja burtiski slavas dziesmas alkoholam un cigaretēm, kas, protams, skumdina.
Es, bez šaubām, apzinos, ka pāris blogu ieraksti ir mazākais, kas var palīdzēt likumu lēmējiem nākt pie prāta, un tomēr tas ir labāk nekā nekas. Atļaujos cerēt, ka vismaz pāris cilvēki, izlasījuši šo tekstu, izkāps no savas ignorances rāmjiem un kaut vai iedomāsies, vai tas, kas plašsaziņas līdzekļos praktiski vienmēr ir ticis propagandēts, maz atbilst patiesībai.
