Ups... nedrīkst tā teikt, nu es zinu. "Dzīve šūpolēs"... Vai var būt vēl kaut kas briesmīgāks? Cik ilgi gan to var izturēt? Smiekli caur asarām, un prieks nekad nav tīrs, bet vienmēr pelēkas bezcerības caurausts. Jā, un tas ir mīts, asaras nešķīsta, nepalīdz.
Kāpēc?...
Cik gan vienkārši būtu neko nejust, nebūt, nevienu neapgrūtināt, nedomāt, neplānot, necerēt, nedarīt, nedomāt, negaidīt, nemeklēt, necensties, nemīlēt, nejust, nejust, nejust NEKO.
Но даже камни куда-то катятсяVairs nebūs ilgi, man šķiet.
А я живее, и в эту пятницу
Собираюсь оторваться от земли...
![]() |
| Героиня. |

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru