sestdiena, 2014. gada 8. novembris

Pēdējais?

Šūpoles. Vasara. Es varētu dzīvot šūpolēs, ārkārtīgi patīk tā sajūta...

Ups... nedrīkst tā teikt, nu es zinu. "Dzīve šūpolēs"... Vai var būt vēl kaut kas briesmīgāks? Cik ilgi gan to var izturēt? Smiekli caur asarām, un prieks nekad nav tīrs, bet vienmēr pelēkas bezcerības caurausts. Jā, un tas ir mīts, asaras nešķīsta, nepalīdz.

Kāpēc?...
Cik gan vienkārši būtu neko nejust, nebūt, nevienu neapgrūtināt, nedomāt, neplānot, necerēt, nedarīt, nedomāt, negaidīt, nemeklēt, necensties, nemīlēt, nejust, nejust, nejust NEKO.
Но даже камни куда-то катятся
А я живее, и в эту пятницу
Собираюсь оторваться от земли...
Vairs nebūs ilgi, man šķiet.

Героиня.
Zemfira

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru