Vakar iznāca pabūt Jumpravas 30 gadu jubilācijas koncertā.
Teikšu īsi — bija forši. Sirsnīgi, skaisti. Turklāt bez pašas Jumpravas priecēja arī Aurora (ja tā drīkst teikt, latviešu Depeche Mode un latviešu The Cure vienā koncertā :) ), koris Aura un Nataradža. Vesels lērums labas mūzikas un ne tikai mūzikas.
Bet es kā jau parasti — runājot par kaut ko vienu, pieminu visu ko citu un pat vairāk nekā oriģinālo tematu.
Viena lieta, kuru pamanīju jau pašā koncerta sākumā un kura man likās ārkārtīgi muļķīgi aizraujoša (kauns bezmaz teikt, bet likās tik rēcīgi) — tā kā bijām nostājušies uz viena no balkoniņiem, man bija tas prieks redzēt pārējo zāli no paaugstinājuma, un manu skatienu piesaistīja un diezgan ilgi noturēja krāsaino prožektoru gaismu spēle kādā īpaši gludā un spīdīgā... pakausī :) . Un tad es palūkojos apkārt un secināju, ka zāle ir pilna pliku pakaušu, un pēc tam man ienāca prātā, ka laikam vēl nekad nebija nācies būt koncertā, kurā vienlaicīgi ir patiesi divi apgalvojumi: skan ļoti laba mūzika; lielākā daļa publikas ir manu vecāku gados.
Vēl viens fiksais konču secinājums — lai arī kādas grupas koncertā tu būtu, lai arī kādi cilvēki būtu tev apkārt, tavas dzirdamības rādiusā katrā ziņā vienmēr būs vismaz viena persona, kas cītīgi sitīs plaukstas precīzā neritmā :D tas ir kaitinoši, līdz sāk kļūt smieklīgi :)
Bet, kas attiecas uz pašu koncertu — tas bija patiešām ļoti, ļoti jauks. Likās, ka pirmajās dziesmās Grāveram mazliet kaut kā šķībi skan, varbūt no aizkustinājuma, kas to lai zina, bet vēlāk viss jau bija vislabākajā kārtībā. Un publikas atdeve priecēja — brīžiem līdzi dziedāšana kļuva teju vai skaļāka par grupas balsīm. Vienvārdsakot — skaisti.
Bilde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru