Šis nav mammas blogs par to, kā ir būt par mammu un par visādām mammu lietām priekš citām mammām. Šī ir vieta, kur šad tad pierakstu savas domas par viskautko, un, tā kā pati pirms kāda laika pirmo reizi kļuvu par mammu, tad - kāds pārsteigums - daudz rakstu par to šeit. Kad viņa paaugsies un dzīve nostāsies +- atpakaļ (jā, jā, es zinu, ka tā, kā bija pirms tam, nebūs vairs nekad) iepriekšējās sliedēs, es labošos.
Es uztraucos, jo mans bērns diennaktī noguļ ne vairāk kā 14 stundas un katru rītu mostas ap pieciem, citreiz četriem. Citreiz trijiem.
Es uztraucos, jo mans bērns parasti neēd ilgāk par 5 minūtēm.
Es uztraucos, jo mans bērns katru mēnesi pieņemas svarā mazāk par 500 gramiem.
Es uztraucos, jo mans bērns katru reizi raud, kad lieku viņu gulēt, un mostas pēc 40 minūtēm.
Es uztraucos, kad mans bērns raud, un es nesaprotu, kāpēc.
Es baidos, ka esmu slikta mamma.
Rakstīts, ka bērniem viņas vecumā jāguļ 15 stundas (ja tavs guļ mazāk, viņš saņem par maz miega - tu esi slikta mamma). Rakstīts, ka jāguļ līdz septiņiem (ja tavs ceļas agrāk, viņš ātri pārgurst - tu esi slikta mamma). Rakstīts, ka jāēd vismaz 15 minūtes (ja tavs ēd īsāku laiku, viņš netiek līdz treknajam pienam - tu esi slikta mamma). Rakstīts, ka 500 grami mēnesī ir absolūti zemākais pieļaujamais svara pieaugums (ja tavs pieņemas mazāk, tu nejēdz viņu barot - esi slikta mamma, dod ātrāk maisījumu!!!). Rakstīts, ka bērnam jāprot aizmigt patstāvīgi un dienas miedziņus gulēt pa 1.5 - 2.5 stundām (ja tavs raud un drīz pamostas, tu neproti palīdzēt viņam atslābināties - esi slikta mamma). Rakstīts, ka mammai jāatšķir visas balsis, kādās raud viņas bērns, un jāzina, ko nozīmē katra no tām (ja tu neatšķir, tātad tev pie kājas tava bērna vajadzības - tu esi slikta mamma).
Ja ir brīži, kad tevi kaitina tas, ka jau 40 minūtes nespēj nolikt viņu gulēt, kaut gan viņa ir acīmredzami nogurusi. Vai arī tas, ka viņa neņem krūti, kaut arī acīmredzami grib ēst. Vai tas, ka tev jau atkal jāceļas ar pirmo gaismu.
Tu. Esi. Slikta. Mamma.
Labas mammas nekad nejūtas bezspēcīgas, nekad nav nogurušas, viņu bērni vienmēr ir labi paēduši un guļ pēc pulksteņa. Labām mammām bērni nekad neraud, jo viņas māk nolasīt, kas bērniem vajadzīgs, vēl pirms viņi paši to ir sapratuši. Labas mammas nekad neraud.
Kas, kas? Prieks par to, ka esmu mamma? Nē nē, tas domāts tikai labajām mammām. Tādām kā es domāti tikai uztraukumi par to, ka nav tā, kā rakstīts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru