Ienāca prātā, kādas lietas mums māca un, kas vēl svarīgāk, nemāca skolā.
Vispār šonedēļ jau ne pirmo reizi - pirmā reize bija, kad vienā no šīsziemas pirmajiem ļoti, ļoti sniegotajiem rītiem braucu uz darbu (labi, ka ne es biju pie stūres) un skatījos, cik kājāmgājēji katastrofāli nezina elementāras lietas par uzvedību uz ceļa. Šoreiz nokaitināja skriešana pāri netīrītam, slidenam ceļam (ok, uz gājēju pārējas, bet tāpat - vadītājs var nepagūt nobremzēt! Vai arī, ja ir tumšs un/vai līst/snieg, gājēju var vienkārši nepamanīt vai pamanīt pārāk vēlu), nepaskatoties apkārt un nepārliecinoties, ka ir droši tā darīt. Nedod dievs, tu tādam idiotam uzbrauc virsū. Ne jau nu idiots būs tas, kurš skaitīsies vainīgs.
Otrā reize, protams, šodien ap desmitiem, kad pasaulei tika oficiāli paziņots, kas būs ASV prezidents turpmākos 4 gadus.
[klusuma brīdis]
Kāpēc skolā nemāca, kā (īsi sakot) apieties ar valsti? Atceros, divpadsmitajā klasē bija priekšmets Politika un tiesības, kur virspusēji tika aplūkota valsts iekārta, kas no kā sastāv, ka ir tāda Saeima, ka ir tāds Ministru kabinets... un tas arī apmēram viss. Kāpēc cilvēkiem jau kopš bērnības nemāca, kā pieņemt lēmumu, par ko balsot vēlēšanās? Kāpēc nemāca, kādas sekas var būt lēmumiem, kurus pieņem vēlētāji? Kāpēc netiek analizēta situācija, kas konkrētā brīdī ir Latvijas (Eiropas, pasaules, nav svarīgi) politikā? Kāpēc joprojām tiek turpināts kultivēt sabiedrībā padomjlaiku domāšanu, ka "mana balss jau tāpat neko nenosaka, kāda jēga balsot etc."? Jā, kādreiz, kad bija tikai viena, komunistiskā, partija, tā tiešām bija. Mūsu valsts pašreizējā iekārta teorētiski atļauj to mainīt, bet praktiski sabiedrība (gan vēlētāji, gan kandidāti) joprojām dzīvo ar politisko pārliecību, kas bija aktuāla okupācijas laikā. Un, pats galvenais, kāpēc cilvēkos jau kopš bērnības netiek rosināta interese par politiku?
Cik vēl breksitiem un trampiem ir jānotiek ar pasauli, lai kāds par to beidzot sāktu domāt?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru