Suggested post

Jā, es arī esmu feisbukā. Nē, man nav bērnu. No maniem tuvākajiem draugiem mazuļi ir tikai... vienam. Es, kā jau citi fb lietotāji, mēdzu spiest Like un Share podziņas šādiem tādiem postiem un bildēm. Rezultātā mans timeline ir pilns ar parupjiem jokiem par ieročiem, reliģiju, narkotikām un sieviešu "draudzību", toties cover photo pašlaik ir redzama krūzīte ar asiņainu lūpu nospiedumu, kura pirms kāda laika nomainīja pneimatiskā ieroča bildi, ar kuru es pašrocīgi tēmēju savas profila bildes virzienā. Tādēļ liels bija mans pārsteigums, kad kā suggested post man šodien tika parādīta saulaini smaidoša zīdaiņa seja ar parakstu Japāņu autiņbiksīšu pārdošana Podguzniki.lv - Merries, Moony. Sorry, facebook, nošāvi galīgi pavisam greizi.

Bet vispār, runājot par fb, vakar, redzot kārtējo tizlo, banālo self-help postu, ko kāds no zināmiem cilvēkiem ir nošērojis vai pielaikojis, ienāca prātā, cik lielā mērā apkārtējo viedokli par mums ietekmē lietas, ko liekam savā profilā. Ja tu vienā laidā šēro jokus par lieko svaru un ienākumiem, tipa, kā tev viena ir pārpārēm, kamēr otra vislaik trūkst... nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka tas citu acīs zīmē tevi kā resnu neveiksminieku. Var jau būt, ka ir cilvēki, kam tas vienalga, bet dīvainā kārtā tie bieži vien ir tie paši, kuru nelaimēs vienmēr vainojams kāds cits un pret kuriem vispār pasaule nez kāpēc ir šausmīgi nežēlīga.

Laikam beidzot pa īstam sapratu jēgu teicienam 'Dzīve ir spogulis — kādu seju rādīsi, tādu redzēsi pretī'.

Bilde