На обратной стороне луны

Pāris dienas pabraukājot apkārt mašīnā (jā, man beidzot ir pašai sava mašīnīte, turklāt absolūti superīga!!! Prieks neizsakāms, tāpēc es pat nemēģināšu izteikt, tāpat nesanāks  :) ), kurai (nu jā, ir viens mazs trūkumiņš) nestrādā rādžiņš, sanāk sailgoties pēc labas mūzikas.
Ir viena grupa, kuru nebiju klausījusies jau gadiem. Droši vien tāpēc, ka tas laiks jau sen pagājis, kad šī mūzika bija tik piederīga kā gaiss, ko elpot. Piestāvēja tas viss kādreiz, bet vairs ne. Tomēr mūzika joprojām ir laba, un nu es to uztveru mazliet citādi. No Odesas, Flёur. Skaista, skaista. Gotiska, bet ne melnuma nozīmē, bet romantikas un smalkuma. Un, izrādās, pa šo laiku ir saradies viskautkas jauns un nedzirdēts. Ļoti patīk.