...

Dažreiz uznāk raudiens. Varu derēt, ka arī jums tā šad tad notiek. Par neko konkrētu un par visu reizē. Par vientulību. Par zaudēšanu — laika, lietu. Cilvēku. Savu, svešu. Par nebrīvību, par nenovēršamo, par lietām, kuras nespēj ietekmēt neviens.
Kaut nu pietiktu spēka. Lai gan šādās reizēs šķiet, ka ir vienalga. Ka nakts var arī nepaiet, ka rīts var nepienākt, un tā būs pat labāk.

Bilde