Tik daudz foršuma visapkārt

Manī vienlaicīgi ārdās vesela kaudze domu, emociju, ideju, noskaņojumu. Jau pasen tirdīja doma, ka sen nekas nav rakstīts, un vairākas kardināli atšķirīgas lietas likās tā cienīgas, lai par tām taptu uzrakstīts, bet nu tik ļoti atšķirīgas, ka nerakstīju ne par vienu. Bet nu... aj. Lai jau.

Nerakstīju par to, ka šogad ceriņi smaržo kaut kā stiprāk nekā citus pavasarus un visapkārt ir tik mežonīgi, ellišķīgi zaļš, ka dvēsele gavilē un pat lietus iepriecina, jo viss vēl tikai sākas. Dievinu, dievinu šo laiku, maija beigas, vairs ne pavasaris, bet vēl ne vasara, ir burvīgākais brīdis visā gadā. Ir tik skaisti, un es jūtos brīnišķīgi par spīti ikdienības neizbēgamajām ķibelēm.

Nerakstīju par to, ka esmu kļuvusi par riktīgu gym junkie. Atliek vien kost pirkstos, ka nepamēģināju sportot agrāk. Tas ir TIK SUPERĪGI!!! Eju uz zāli katru dienu (un, ja kādu reizi sanāk neaiziet, ir smagi. Ne jau tas, ka sirdsapziņa, nē — tā vienkārši fiziski pietrūkst. Muskuļi ilgojas pēc dzelžiem  :) ) un priecājos par rezultātiem. Tas ir TĀDS gandarījums, izlikt sevi visu, strādāt, kamēr gluži vienkārši atsaka muskuļi, vai pēdējiem spēkiem pacelt to stieni vai hanteli, kad jau šķiet, ka vairs nespēj. Tās ir mazās uzvaras, kas sagādā prieku un dod spēku sasniegt vairāk un vairāk. Un, jāatzīst — taisnība ir tiem, kas saka — grūtākais darbs notiek virtuvē, nevis sporta zālē...

Nerakstīju par mūziku, par filmām, par grāmatām... ok, grāmatām pēdējā laikā sevišķi daudz laika nav bijis, vismaz lasīšanai. Toties ir tulkošanai — pagaidām nezinu, vai mēģināšu izdot, bet tulkot tulkoju šo to, kas latviski vēl izdots nav bijis, bet man ļoooti patīk.
Par filmām toties — vakar mīļumiņš ieteica noskatīties vienu brīnišķīgu darbu, īstu tumšās estētikas šedevru, Dark City. IMDB teikts, ka žanrs ir sci-fi, bet es tā neteiktu (tas, ka filmā ir viens ārsts un notiek eksperiments ar cilvēkiem un vidi, kas turklāt ir drīzāk maģisks, nekā zinātnisks, nenozīmē, ka filma ir sci-fi). Mystery, jā, bez šaubām. Šī filma esot kalpojusi par iedvesmu Matriksam, un tā tas varētu būt, jo ideja ir manāmi līdzīga ("bet kā gan tu vari būt pārliecināts, ka realitāte, kurā tu dzīvo, patiešām ir reāla?").

Šis ieraksts, iespējams, būtu vēl garāks, bet nav vairs laika rakstīt — nupat piezvanīja draudzene un uzaicināja iziet ārā. Patiešām, vasara nemanāmi sākas  :)

Un cik tad vairs tālu līdz līgošanai jūras malā...

Bilde