Manas somas iemītnieki

Pirms krietna laika biju saņēmusi (un veiksmīgi palaidusi garām) stafetes kociņu no Sintētikas. Kas par stafeti? Oriģināli ideja acīmredzot noskatīta šeit, un kāds ieviesis ko līdzīgu arī pie mums, Latvijas blogeriem (man joprojām dikti nepatīk tas vārds, kad reiz mūsu izcilie valodnieki izdomās, kā mūs jaukāk saukt?  :D  )

Tad nu.

Kopskats.

Lai neaizmirstas, pieminēšu lietas, kuras parasti visur dodas kopā ar mani, bet šoreiz kautrīgi aizlavījušās no kadra un paslēpušās — protams, telefons, kur nu bez tā (interesanti, ka lādētājs gan bildē noķēries), tāpat arī atslēgas, roku krēms un — pilnīgi noteikti — grāmata. Par to, kāpēc šobrīd jāiztiek bez grāmatām somā, tūliņ.

Mēģināšu īsi.
Maks, e-talons, darba caurlaide, telefona lādētājs, ķemme, USB flash (kā fleškas īsti pareizi sauc latviski?...), plānotājs, daudz, daudz pildspalvu. Spogulītis, saulesbrilles. Protams, lūpu balzāms — tos (tāpat arī ķermeņa sviestus un skrubjus, bet tas jau ir cits stāsts  :)  ) jau pasen gatavoju sev pati, kopš sapratu, ka negribu sev uz lūpām smērēt naftu, kuru satur absolūti lielākā daļa veikalos nopērkamo balzāmu.
Lūpu krāsa, kura man ir jau ļoti ilgi, jo praktiski nelietoju, bet man vienalga patīk apziņa, ka tā ir līdzi. Audzinu savu sievišķību  :D  jā, un smaržas — tās esmu sākusi nēsāt somā pavisam nesen.

Tagad par, iespējams, dīvainākajām lietām.
Ķēde, sauļošanās krēms, drēbju kārta. Pēdējā laikā izmantoju burvīgo laiku un visur pārvietojos ar riteni, arī uz darbu (tāpēc drēbes, ko pārģērbt), tāpēc ķēde (jo negribas tīstīt ap rāmi). Nu un tāpēc arī sauļošanās krēms — jau esmu paguvusi apdedzināt plecus, un deguns man jau ir vienos vasarraibumos. Tā nu sanāk, ka grāmatas šobrīd varu lasīt tikai mājās, jo pagājis tas laiks, kad divas stundas dienā sēdēju sabiedriskajā transportā ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ.

Starp citu, soma man ir diezgan nesen — ideju noskatīju šeit, un varu pievienoties autorei, tā tiešām ir ļoti, ļoti ērta un praktiska. Jau saņēmu dažus pasūtījumus pēc tādas pašas  :)

Tuvplāns.

Tā kā ideja šim pasākumam bija nodot stafetes kociņu tālāk, bet — teikšu godīgi, neesmu čakla blogu lasītāja, tāpēc nezinu daudz pretendentu uz kociņa saņemšanu (un, kā jau bija minējuši citi pavēlu iesaistījušies — tie, kas būtu man padomā, jau ir savas somas atrādījuši). Varbūt kādreiz še iemaldās Mint — iespējams, ka šādas spēles nav īsti viņas garā, bet kas to lai zina — tad viņai es saku: laipni aicināta iesaistīties!