sestdiena, 2012. gada 29. septembris

// Pilnīgi nesaistīti ar to, kas pašlaik notiek manā dzīvē

Pēkšņi ienāca prātā skaistuma koncepts.

Nē, tā ir tikai mana ilūzija, ka "pēkšņi ienāca prātā". Patiesībā, nupat pamanīju, šis vārds ir lieliem burtiem iedrukāts žurnāla lappusē, kas pašlaik ir manu acu priekšā, to pašu acu, kuras pirms pusminūtes pavirši pārslīdēja tai pašai lappusei. Labi, stāsts pašlaik nav par to.

Re, ko saka par to vikipēdijas tante:
Beauty (also called prettiness, loveliness or comeliness) is a characteristic of a person, animal, place, object, or idea that provides a perceptual experience of pleasure or satisfaction. Beauty is studied as part of aesthetics, sociology, social psychology, and culture. An "ideal beauty" is an entity which is admired, or possesses features widely attributed to beauty in a particular culture, for perfection.
Starp citu, guglējot bildes ar atslēgvārdu "beauty", kā pirmā uzrādās Parīzes Dievmātes katedrāles centrālās rozetes bilde (skaidrs, tāpēc, ka no vikipēdijas taču), un tai seko vienas vienīgas sieviešu seju bildes. Sieviešu sejas, sieviešu sejas, sieviešu sejas... vai tiešām tas ir monopoliski galvenais, ko pasaule saista ar jēdzienu "skaistums"?... 
Esmu pārsteigta.
Ok, labi, ņemam vērā, ka in English viens un tas pats vārds apzīmē gan skaistumu, gan skaistuli.
Bet tāpat.

Te ir dažas lietas, pavisam mazliet, kas man šķiet skaistas. Jocīgi, mans nodoms tagad nebija te publicēt kaut jel ko tādu, no sevis, tā teikt. Bet sakārojās tomēr.

Ja jau reiz sievietes, lai tad iet 
- sievietes... 
Ļoti, ļoti skaista seja. 
Nepareiza.


Helena. Kaut kas viņā ir. Mistiska.
Jā. Skaisti.
Man šķiet, man pat bijuši sapņi šādā vidē. 
Tik ļoti es to mīlu, manu dārgo jūgendstilu.
Smalki. Gluži kā man patīk.
Aww.
Minkas, minkas, minnīši.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru