Pirmais bloga ieraksts

Būtu vajadzējis sākt blogot ar kaut ko pozitīvu. Vispār ir derīgi sākt darīt visas lietas pozitīvi. Man, goda vārds, bija tāda doma, bet kaut kā nesanāca. Tad, kad bija pozitīvi, nesanāca sākt rakstīt vai arī pašlaik nesanāca sākt rakstīt pozitīvi. Nu nekas. Turpmāk es labošos.
Nav jau noticis nekas slikts, nav noticis vispār nekas sevišķs, es tikai gadījos pārdomāt to, cik maz ir laika. Nu, tehniski jau laika ir tik, cik ir, bet tas vislaik cītīgi sadalās. Tajā brīdī būšu autoskolas teorijas nodarbībā. Šajā brīdī - atradīšos savā darba vietā ar peli vienā, telefona klausuli - otrā rokā. Tajā tur brīdī būšu mājās, Bet - pieskatīšu strādniekus, kas mainīs logus manā dzīvoklī. Tad savukārt tīrīšu vannasistabu, jau tik sen tam nav izdevies izbrīvēt laiku.
Domāju un šausminos. Vienam draugam nācās atteikt tikšanos, jo esmu aizņemta. Vēl vienam - jo biju tobrīd dikti nogurusi pēc nakts maiņas. Šo draudzeni neesmu satikusi jau pāris mēnešus, jo viņa mēnesi bija Ņujorkā, bet, kopš atgriezās mājās, man Nav Bijis Laika viņu satikt. Vēl vienai draudzenei jau nedēļas trīs neesmu pat uzrakstījusi draugos.
Un tā paiet visa mana dzīve. Pieķēru sevi pie domas, ka “paies šis brīdis (?), un tas mainīsies”. Iegūšu vadītāja apliecību, izlasīšu bibliotēkā izņemtās grāmatas, uztaisīšu mājās remontu, Beidzot kārtīgi izberzīšu māju, saņemšu paciņu no mammas, aizbraukšu pie tēta uz laukiem... un TAD. Tikšos ar saviem mīļajiem, gatavošu savam Burvīgajam superīgus ēdienus, kuru gatavošana prasa daudz laika un uzmanības, braukšu uz Mangaļsalu pie jūras sauļoties, vairāk laika veltīšu atpūtai un sevis kopšanai... bet KAD, KĀ gan? Pēc TAM būs studijas, bet darbs, kaut pusslodzes, jau nekur nepaliks, klāt nāks mājasdarbi, vēl visādas lietiņas, kas jāpabeidz un jānokārto pēc remonta... Un atkal, un atkal man nāksies atcelt, pārcelt, atteikt, pat nepiezvanīt, neuzrakstīt...

Starp citu, arī šis ieraksts netapa 20.06.2012, bet gan krietni ātrāk. Laikā, kad es mēģināju atrast laiku, lai izveidotu savu pirmo nopietno blogu.