Elif Shafak - Black Milk

Diez, kāpēc ātrāk nenopublicēju - pāris foršas domas no grāmatas, ko lasīju apmēram pirms diviem gadiem.

I don’t object. It might or might not be true. Writing fiction is a tidal river with strong currents. While flowing with it, one doesn’t think, “Let me now add a splash of symbolic order and a dash of the mother’s semiotic.” You don’t chew on such things when developing a novel. You are too busy falling in love with your characters. (..) Novelists write without thinking. It is afterward, when literary critics and scholars weigh writers’ every sentence that theories are applied. And then when people read those theories, they get the impression that novelists were purposefully creating their stories in such a way-which is not true.

“Come on, you know what I mean,” he says with a gentle laugh. “Can’t you do without thinking for a while?”
 “I don’t know,” I say. “Let me think about that.”

Atkal kāds ir uzrakstījis, ko tik daudz reižu esmu pirms tam klusiņām domājusi :)

Bilde

Dedzinot tiltus uz pagātni

Es esmu laimīga.
Un tas vairs nemaz neizklausās dīvaini, kā sākumā bija.

Es reāli esmu laimīga! Iedomājies, es daru ikdienišķas lietas, eju pa ielu, tīru zobus pirms gulētiešanas, gatavoju saldējumu rītvakaram... un ik pa brīdim pienāk tā sajūta un atgādina par sevi. Tā sajūta, kas ir... drošība. Miers. Ka viss vienkārši ir kārtībā.

Man tiešām nebija ne jausmas, ka tā var būt reālajā dzīvē, kas nav filma un pat ne grāmata. Un, pats trakākais - ka MAN var būt.
Un es vēl baidījos, šaubījos. Taisījos aizbēgt no dzīves, kas tagad ir mana.

Viss ir brīnišķīgi, un es zinu, ka būs vēl labāk, jo beidzot es - ES! - pati lemju un nosaku, kas notiks ar manu dzīvi. ES izvēlējos būt laimīga :)

Bilde