![]() |
| I'm ok, I'm ok — skāde nebija ne tik ilga un ne tik nopietna kā Frīdai, tfu tfu tfu. |
piektdiena, 2015. gada 20. februāris
Rutīna
Tu zini, ka tavā dzīvē iestājusies mērena rutīna, kad tu no tiesas priecājies par iespēju bišķi pagulēt slimnīcā tikai tāpēc vien, ka tas ir kaut kas cits :D
sestdiena, 2015. gada 14. februāris
Grāmatas, kuras ir tā vērtas, lai mēs tērētu savas vienīgās dzīves dārgās stundas to izlasīšanai.
Iemaldījos vienā Delfu rakstā. Sāku jau rakstīt komentāru, bet tad sapratu, ka būs bišķi par garu priekš komentāra, tad jau labāk te.
Tiem, kam slinkums spiest uz linka — rakstā ieteiktas dažas grāmatas, kuras vērts izlasīt vai pārlasīt. Tagad domāju — nu ja, loģiski, publicēts jau dāmu sadaļā, tāpēc darbi attiecīgi, bet nu nekas.
Minētās grāmatas ir: Ļevs Tolstojs "Anna Kareņina", Džons Steinbeks "Austrumos no Ēdenes", Džons Viljamss "Stouners", Edīte Vortone "Nevainības laikmets", Tonija Morisone "Viszilākās acis", Skots Ficdžeralds "Lieliskais Getsbijs" un Hārpera Lī "Kas nogalina lakstīgalu".
Nekaunos atzīt, ka par pusi no tām neesmu ij dzirdējusi, bet otru pusi dažādu iemeslu dēļ diez vai kādam ieteiktu izlasīt, tāpēc te ir dažas, kuras ik pa laikam pārlasu un uzskatu par absolūti perfektām. Mazums, ja nu kādam noder.
Džeimss Mīks - Cilvēkmīlestības akts: baudāma valoda, interesants autora domu gājiens un neparasts stāsts;
Gabriels Garsija Markess - Mīlestība holeras laikos: šo, kaut arī par ļubestību, savulaik staipīju līdzi un lasīju visur, par spīti grāmatas izmēriem un svaram;
Sandro Veronēzi - Rāmais haoss: nebaidos nosaukt par vienu no labākajiem darbiem, kas jebkad uzrakstīti;
Aleksandrs Dimā - Kamēliju dāma: sirsnība un tik skaistais un biklais deviņpadsmitais gadsimts;
Aleksandrs Grīns - Dvēseļu putenis: komentāri lieki;
Andruss Kivirehks - Skaistais dzīvnieks: nezinu-ko-viņš-pīpēja-kad-šito-rakstīja-bet-man-lūdzu-to-pašu žanra šedevrs;
Timurs Vermešs - Viņš ir atkal klāt;
nu, lai jau iet arī — Viktors Igo - Nožēlojamie: apbrīnojami aizraujošs darbs par spīti tam, ka klasika. Un tam, ka divi sējumi.
Gan jau kaut ko piemirsu, bet, ja kāds nav lasījis minētās grāmatas, tad arī ar tām kādam laikam vajadzētu pietikt :)
Tiem, kam slinkums spiest uz linka — rakstā ieteiktas dažas grāmatas, kuras vērts izlasīt vai pārlasīt. Tagad domāju — nu ja, loģiski, publicēts jau dāmu sadaļā, tāpēc darbi attiecīgi, bet nu nekas.
Minētās grāmatas ir: Ļevs Tolstojs "Anna Kareņina", Džons Steinbeks "Austrumos no Ēdenes", Džons Viljamss "Stouners", Edīte Vortone "Nevainības laikmets", Tonija Morisone "Viszilākās acis", Skots Ficdžeralds "Lieliskais Getsbijs" un Hārpera Lī "Kas nogalina lakstīgalu".
Nekaunos atzīt, ka par pusi no tām neesmu ij dzirdējusi, bet otru pusi dažādu iemeslu dēļ diez vai kādam ieteiktu izlasīt, tāpēc te ir dažas, kuras ik pa laikam pārlasu un uzskatu par absolūti perfektām. Mazums, ja nu kādam noder.
Džeimss Mīks - Cilvēkmīlestības akts: baudāma valoda, interesants autora domu gājiens un neparasts stāsts;
Gabriels Garsija Markess - Mīlestība holeras laikos: šo, kaut arī par ļubestību, savulaik staipīju līdzi un lasīju visur, par spīti grāmatas izmēriem un svaram;
Sandro Veronēzi - Rāmais haoss: nebaidos nosaukt par vienu no labākajiem darbiem, kas jebkad uzrakstīti;
Aleksandrs Dimā - Kamēliju dāma: sirsnība un tik skaistais un biklais deviņpadsmitais gadsimts;
Aleksandrs Grīns - Dvēseļu putenis: komentāri lieki;
Andruss Kivirehks - Skaistais dzīvnieks: nezinu-ko-viņš-pīpēja-kad-šito-rakstīja-bet-man-lūdzu-to-pašu žanra šedevrs;
Timurs Vermešs - Viņš ir atkal klāt;
nu, lai jau iet arī — Viktors Igo - Nožēlojamie: apbrīnojami aizraujošs darbs par spīti tam, ka klasika. Un tam, ka divi sējumi.
Gan jau kaut ko piemirsu, bet, ja kāds nav lasījis minētās grāmatas, tad arī ar tām kādam laikam vajadzētu pietikt :)
Abonēt:
Komentāri (Atom)

